Valodas:

Šīs adreses lapas izmanto Wikimapia datubāzi. Wikimapia ir atvērta satura projekts, kuru uztur un pilnveido brīvpratīgi dalībnieki no visas pasaules. Šobrīd datubāze satur informāciju par 32366299 vietām un to skaits turpina palielināties. Uzziniet vairāk par Wikimapia un pilsētu gidu.

Valmiera

www.valmiera.lv

Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā.
1224.gadā – Valmiera nokļūst Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā.
Par Valmieras, kā pilsētas veidošanās sākumu ir uzskatāms 1283.gads, kad uzsāka Sv.Sīmaņa baznīcas celtniecību, kā arī ordeņa mestrs Villekins fon Endorps dibinājis Valmieras pili (Arnta Livonijas hronikas dati).
1323. gadā -Valmiera pirmo reizi minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu jeb Rīgas tiesībām. Tas liecina, ka tā ir viena no senākajām Latvijas pilsētām.
1365.gadā - Valmiera pirmo reizi dokumentos tiek minēta kā Hanzas pilsētu savienības locekle.
XIV –XVI gadsimtā Valmiera ir tipiska viduslaiku pilsēta, kuru ietver akmens mūris un tiek regulāri rīkotas Livonijas pilsētu sanāksmes un lantāgi.
1560.gadā - Livonijas kara laikā - krievu cara Ivana Bargā karaspēks noposta Valmieras apkārtni, bet pilsētu ieņemt nespēj.
1583.gadā – Valmiera tiek iekļauta Polijai piederošajā Cēsu bīskapijā.
1622.gadā - Valmieru ieņem karaļa Gustava Ādolfa karaspēks tiek uzdāvināta Zviedrijas valsts kancleram Akselim Uksenšernam, kura dzimtas ģerboņa vērša piere papildina Valmieras ģerboni.
1785. gada Valmieru kļūst par apriņķa pilsētu.
1865. gada vasarā atklāj pirmo koka tiltu pār Gauju. Pilsētas saimniecisko stāvokli uzlabo Rīgas - Pēterburgas dzelzceļš, ko uzbūvē 1899. gadā un kas iet caur Valmieru.
1905.gadā Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis darbojas Baltijas lauksaimnieku biedrībā Valmierā, ko vada H. Endzeliņš, veicinot zemnieku sadarbību Latvijā.
1940. - 1959.gads Trieciens Valmierai ir Otrais Pasaules karš. 1944. gadā 1/3 daļa pilsētas tiek pilnībā nopostīta, izdeg pilsētas centrs.
Pēckara gados Valmieras centrālā daļa tiek uzcelta no jauna. Visā pēckara laikā Valmiera ir rajona centrs. Kopš 1959. gada Valmieras pārvaldē ir pašreizējā rajona teritorija.
1960. - 2000.gads
Pašlaik savā gandrīz vēsturiskajā rātes vietā ir atgriezusies Valmieras pilsētas dome. Darbību ir atjaunojusi arī Svētā Sīmaņa baznīca, kura celta 1283.gadā un ir viena no senākajām mūra ēkām Latvijā. Netālu no tās atrodas Vecā aptieka – vecākā koka ēka Valmierā. šīs ēkas kopā ar Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido pilsētas vēsturisko centru.

Pilsētas centrs, skati pie Gaujas, pilsētas jumti un siluets ir redzami 1981 g. uzņemtā Rīgas kinostudijas filmā "Spēle".
lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%93le_%28filma%29

Jaunākie komentāri par pilsētu:

  • Apģērbu veikals "Līna", nika (viesis) ierakstīja pirms 11 gadiem:
    Man nepatīk šis veikals. Šeit sievietes jūk prātā!
  • Vidzemes augstskola, Z-kojas, ezis (viesis) ierakstīja pirms 16 gadiem:
    Priekš kojām - nu ļoti labas. Priekš ViA kojām - vienas no labākajām.
  • Spēļu klubs "Melnais kaķis", hf (viesis) ierakstīja pirms 16 gadiem:
    gf
  • Valmieras dzelzceļa stacija, Jānis (viesis) ierakstīja pirms 17 gadiem:
    Tādus pieminekļus liek "par piemiņu" nevis par godu.
  • Vidzemes augstskola, A-kojas, Felix (viesis) ierakstīja pirms 17 gadiem:
    Vilmaram choms you are fuckink asshole!!!!
vairāk komentāri...
Valmiera uz kartes.

Jaunākie pilsētas attēli:

vairāk attēli...